aga - Post a comment

aga

06:53 pm - :)

BEZ tā visa es būtu seklāka, vienaldzīgāka, varbūt vēl kaut kā savādāka. Un neprastu tā aistāvēties un vajadzības gadījumā arī uzbrukt kā tagad.

Piedot nebija grūti. Tas viss jau sen bija pārsāpēts un sagremots. Pirms pāris mēnešiem bijusī pamatskolas draudzene lūdza man piedošanu par to, ka kādu laiku diezgan regulāri mani apzaga (līdz es viņu pieķēru nozieguma vietā). Protams, es atcerējos to gadījumu, bet es biju ļoti pārsteigta, ka viņa visus šitos gadus to ir nēsājusi sev līdzi kā savu lielāko kaunu un mana piedošana bija pat tāda kā šķīstīšanās.
Ar to visu bija domāts, ka varbūt tiem cietsirdīgi nežēlīgajiem nemaz arī neiet daudz labāk par mazajiem un apbižotajiem