Es arī Rīgā nedzīvoju. Un maniem vecākiem blatu nebija. Vienmēr pārāk lepni, lai pielīstu. Tā nu banānus es pirmo reizi pagaršoju, kad man jau bija kādi 10 gadi. Un tad, kad PILNĪGI VISĀM meitenēm manā klasē bija ķīniešu kleitas, es jau 3. gadu staigāju vienos un tajos pašos tumši_zili_adīti_plisētajos brunčos.
Vot tā - bērnības trauma 8)