Piemēram tāda parādība kā vokatīvs. Sāku rādīt un skaidrot un beigās piebildu, aizmirsti, nafig tādu. Un pat ja mēs kādreiz tik tālu tiktu, i netaisos ķidāt deklinācijas un konjugācijas. Un vēl kaut kādas lietas, kas neizriet no nepieciešamības.
A no otras puses, pati kad mācījos, man gribējās, lai viss un dajebkas ir ar kaut ko pamatots. Ja uz manu jautājumu atbildēja "tā vienkārši ir", man gribējās kauties.