Nez, kaukā..
Tas teātris, un tad jūra un pavasaris pa visiem galiem iekšā, un nabaga dibens, un tad tās drusku smagās sarunas, kad izrādās, arī Ķīnas mūrim ir mazvērtības kompleksi, un atkal visa nakts uz plača, un visu laiku šitā augšā un lejā, augšā, lejā, augšā........un tad es aizeju uz baznīcu un kā sāku pie pirmās dziesmas, tā līdz beigām, kad pie svētā vakarēdien pa iemītu taciņu notinos. Un tek, un tek, un visi kabalakacīši jau slapji, šalle slapja, tek aiz maikas.. Pagalam jocīgi tas bija. Lai arī kas tas bija.