aga - Post a comment

aga

10:10 am

Kad viņa sāka stāstīt to stāstu, es jau zināju, kas būs. Man viena paziņa bija skatījusies kopā ar māti, un mātei slikti ar sirdi sameties. Un pēc tam starpbrīdī vēcē viena sieviete paprasījās pa priekšu, jo viņai dūša nelaba uzkritusi. Bet es, tātad, biju brīdināta. Un tāpat vienbrīd bija nelāgi. It kā sēžam ar mīļcilvēku, iesmejam par kāzu tradīciju un nedo-dies-šitā-precēties, un tad blaukc un onkuls pa galam. Un es nesaprotu, kā taksometra vadītāja var nezināt pirmo palīdzību un ļaut savu vīru atdzīvināt 1:1, da vēl masējot kaut kur čut ne kaklā. Un pēc brīža jau atkal smejam par tām briesmīgajām tupelēm, par dančiem, pārpāļiem... Nekas jau nav noticis. Cilvēks nomira. Katru dienu visādi cilvēki nomirst.