Šajā ziņā pa gadu nekas nav mainījies - es atkal gaidu to brīdi, kad sēdēšu autobusā un ripināšos uz tālmājām. Aizslēgt durvis uz haizivju dīķi, izgulēties un saēsties visko garšīgu. Nedomāju, ka tam visam būs kāds sakars ar Z-svētkiem, bet man tā būs labi. Nav spēka gribēt vairāk.