Par to mēs runājām tovakar baznīcas pagrabā. Piedošanas lēmums un pati piedošana - tā, kas sirdī. Nu lūk. Es jau varu izlemt piedot, jo tā man veselīgāk un būs viss kā pēc grāmatas. Bet līdz galam piedošana var notikties tikai tad, ja es apzinos savu "grēcīgumu", tobiš atrodu sevī resursu, kas liecina, ka arī es būtu spējīga uz kaut ko līdzvērtīgu tam, ko savārīja viņš. Bet...šobrīd man tādas lietas nav. Es nespēju izskaidrot, attaisnot un līdz ar to - arī palaist vaļā. Es jau sen vairs aktīvi nedusmojos, tik joprojām negribu to visu zaņķi sev tuvumā.