aga - Post a comment

aga

01:25 pm

Tā tā. Manā dzīvē ne īsti saukti ne aicināti pēkšņi atgirežas vīrieši. Kaut kādi 4 gab. uzreiz.
Par pirmo man liels prieks, mūsu sarunas ir kā tāda piparmētru kompete pēc mēnešiem ilgas kartupeļu diētas.
Par otro - jauki. Iespējams, sanāks savdabīgs tusiņš. Ar vienu nosacījumu: ja viņš pārstās tik uzstājīgi mani gribēt.
Par trešo. Joprojām neko nesaprotu. Uzradās mans dvēseles bračka un tad atkal pazuda ar tekstu "lūdzu izdzēs manu telefona numuru un epasta adresi". Pagājis pusgads, viņš ir uzradies un lūdz piedošanu. Šausmīgi jocīgi.
Par ceturto. Mans tēvs. Grib satikt, esot priekš manis viņam svētku dāvana. Es saku - es strādāju, labākā gadījumā varu izskriet uz pusstundu. Piekrita ar izteiktu vilšanās toņkārtu balsī. Nemaz nezinu, ko domāt, bik bail. Par to, kāpēc viņš pēkšņi grib kaut ko dibināt vai atjaunot, ko īsti, un cik lielas tiesības man ir to negribēt.. Nu bet drīz tas man varētu tapt skaidrs. Šodien.