|
|
|
November 26th, 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) afs | 09:15 am - Dievs blakus gāja.
Lai no rīta labāk pamostos uz ielas atgadījās kāds notikums, kas lika iepukstēties sirsniņai, bet visa dzīve gar acīm nepagāja.
Sniegs kūst un no jumtiem krīt. Cilvēki liek iežogojumus un cenšas attīrīt. Sniegs var nokrist jebkurā laikā. Var nokrist priekšā vai aizmugurē, bet man nokrita blakus. Un nav jau tā ka tuvāk ēkai. Tai smagajam, ar ūdeni samirkušjam, sniega gabalam vajadzēja pārlidot man pāri un tad piezemēties uz ielas, izšķīstot kā ābolam pēc liela trieciena.  .
Pats neredzēju kritienu vīriets kaut kāds kaut ko teica vai sauca, bet tas tik spēji notika, ka tas nelika ne apstāties, ne malā pamukt. Kā gāju tā arī aizgāju.
Mani sargāja Dievs.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |