Ar ko sākās tā kāpelēšana īsti vairs neatceros, bet vietējie koki visi izkāpelēti. Ievas koks jeb krūms bija visiecienītākais. Maksimālais, kas ir bijis uz tā koka ir 12 cilvēki. Un tad arī ieplaisāja tas koks. Bet iecienītākie ir ķiršu un ābolu koki. It sevišķi ja ābele ir "cukurīts". Jau pieminētajā Mīlestības kalniņā ir lielas egles kurās uzkāpjot paveras skats uz meža kokiem, kas nav tik augstu. Vislabākais skats ir no ūdenstorņa . Tagad tas vairs nav iespējams, jo torni apsēdis LMT raidītājs. Skats bija labs. Smieklīgākais notikums ar torni { Uzkāp augšā kāds bariņš iedzert. Kad jau iedzēruši jālien zemē. Te nu bija visiem bail neviens nekāpj. Visa nakts pavadīta augšā. Bet tur nemaz tik daudz vietas nav} Ir vēl viens tornīts, bet tas tāds mazāks. Redzamās mājas jumts ar ir izstaigāts un blakus mājas bēniņi kā noliktava. Kā sacīts "Krievu laikos" tur glabājās visādi kantora dokumenti gan jaunas veidlapas, gan aizpildītas. Tos visus papīrus mēs ar svecēm apskatījām. Lukturīšu nebija:). Daļa no kokiem vairs nav. Kāpelēšana nenotika tikai uz aukšu, bet arī uz leju un pagrabi ir izložņāti pa trubām no vienas mājas gala līdz otram. Visās šajās vietās kur pabūts ir bērnības atmiņas. Ar kāpelēšanu vēl nodarbojos , bet tā jau vairs nav bērnība.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
. Tagad tas vairs nav iespējams, jo torni apsēdis LMT raidītājs. Skats bija labs. Smieklīgākais notikums ar torni { Uzkāp augšā kāds bariņš iedzert. Kad jau iedzēruši jālien zemē. Te nu bija visiem bail neviens nekāpj. Visa nakts pavadīta augšā. Bet tur nemaz tik daudz vietas nav} Ir vēl viens tornīts, bet tas tāds mazāks.
, bet tā jau vairs nav bērnība.