|
November 14th, 2003
afs | 06:12 pm - Domas # 1 Apziņa un Zemapziņa. Bez domāšanas mēs mūsdienās vispār nevaram iztikt. Domāšana palīdz dzīvot darboties un visās pārējās lietās. Vienīgais brīdis, kad mēs nedomājam ir mirklis, kad aizmiegam. Tad kad mēs esam nomodā mēs domājam ar apziņu, bet kad jau esam aizmiguši domājam ar zemapziņu un visi sapņi ir tam pakārtoti. Un tās pārslēgšanās moments no apziņas uz zemapziņu, tad arī ir mirklis, kurā nedomājam un netiek darbinātas smadzenes, kas atbild par domāšanu. No šī mēs varam izsecināt, ka arī ir otrs virziens pamostoties. Bet tie ir tikai mirkļi kuram laika vienība nav definēta. Tagad šo pateikto var lēnā garā pārdomāt, un tagad domāšana ir jau pārvērtusies klusā runāšanā ar sevi. Vai domāšana var būt skaļa? Vis atkarīgs kā mēs to nodefinējam, ja runāšana ir sekas no izdomātā tad kaut kas skaļi izteikts jau vairs nav doma, bet tā gala produkts vai vairāku domu apkopojums. Ko tad tā ar mums dara zemapziņa? Guļot mēs redzam sapņus. Sapņi ir kādu spilgtu notikumu vai kādu problēmu risināšanas, vai citu neizskaidrotu rezultātu atspoguļojums. Sapnī ir redzēts, gan pa dienu notikušais, gan tas kam rīt ir jānotiek tikai to mēs redzam citā interpretācijā. Ir daudzas grāmatas, kas, es teiktu, mēģina izskaidrot sapņus, bet cik patiesi tas ir un cik cilvēks tam notic, lai paliek viņa ziņā. Guļot darbojas zemapziņa, bet vai tā darbojas neatkarīgi no mums? Ja tās tā ir, jo neesmu vēl piefiksējis, ka spētu kontrolēt zemapziņu. Tad no šī var secināt, tā kā darbojas neatkarīgi no mums tad tā darbojas arī pa dienu. Pa dienu tā varētu darboties arī tāpēc, ka mēs atceramies visādus sīkumus un nevajadzīgas lietas. Tad aizmigšana pilda tikai apziņas atslēgšanos un atpūšanos. Ja jau tā pilda tādu uzdevumu, tad tas mums arī ir vajadzīgs. Un vai varam izteikt hipotēzi, ka galvenais miega uzdevums ir apstādināt mūs no nepārtrauktās domāšanas pa dienu?
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |