|
April 15th, 2013
afs | 11:05 am - Dzejoļi, kas tapa dara kolēģiem jubilejās. Karstās dienas viducī Vēja brāzma parādās. Lietus lāses pilieni, Svaigas vēsmas atnesa.
Laiks - visiem vienā mērvienībā, Bet izjūtas katram savas. Lai cik gari būtu mūsu mirkļi, Pat nerakstīta vēsture atkārtojas.
Es atstāju parakstu uz lapas, Ne baltās, bet tās, kas no kļavas. Citas lapas tai pāri krita, Apslēpa visu, kas zaļš reiz bija. Bet būs vēl nākamā tortes virsma - Balta kā sega no pieneņu pūkam.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |