|
|
|
February 19th, 2003
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) afs | 08:07 pm - Kas būtu ja būtu?
Parasta diena. Afs dodas uz mācību iestādi. Solis iet raiti, jo tā jau ir ierasta lieta. Ko gan mirstīgs cilvēks var iedomāties par nākotni? Daudz, bet viss vienalga ir miglā tīts. Tā gadījās arī Afam. Nonākot pie krustojuma Afs domāja par savu viltību, kā šķērsot ceļu. Viltība izpaudās tā –ka Afs šķērso ceļu tad, kad nebrauc mašīnas nevis tad, kad deg zaļais luksofors. Šoreiz bija savādāk. Visu laiku brauca auto un Afs nolēma pagaidīt zaļo gaismu. Te viņš ieraudzīja ka no kreisās puses vairs nebrauc neviens auto un no labās tuvojas divas. Starp tām divām Afs gribēja izspraukties. Pie tam vēl sāka mirgot zaļais luksofors braucošajām mašīnām. Afs saprata, ka pirmais auto taksists uzspēs šķērsot luksoforu, bet otrais busiņš apstāsies. Tikko taksists pabrauca garām viņš nez kāpēc pīpināja kaut kam. Nesākot iet Afs pagrieza galvu, lai paskatītos kāpēc taksists tā dara. Tikko grieza galvu atpakaļ kā busiņš pazibēja gar acīm. EKENS. Afs pārgāja pāri un sāka domāt, kas tagad notika. Afs nezināja brīžiem ko domāt, ja nebūtu pipinājis taksists ko darītu? Un ja ietu uz reiz pāri? Tā bija viena sekundes simtdaļa Afa dzīvē, kas lika padomāt par notikušo.
Pēc nedēļās vai vairāk ar Afu notika līdzīgs atgadījums. Afs atradās kāda noasfaltētā laukumā un pa gabalu redzēja braucošu mašīnu. Kad Afs taisījās šķērso ceļu viņam pēkšņi nokrita cimds. Tā kā Afam bija raits solis viņš cimda nokrišanu nofiksēja pēc pāris soļiem. Afam nācās atgriezties pēc cimda. Tai brīdī pabrauca garām auto. Afs aizdomājās. Cimda nokrišana bija kā zīme nešķērso ceļu tagad. Šis notikums atsauca atmiņā arī iepriekšējo nesen notikto. Kāds varētu būt gan secinājums?
Viela pārdomām Ko te vairs domāt jādzīvo!!!!!!
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |