|
|
|
October 29th, 2010
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) afs | 09:09 am - Un mašīna ir lupatās...
Tieši saprotot var padomāt ka ietīta uz ziemu, bet kā jau ierasts jāsaprot ir pārnestā nozīmē. Braucu pa Vaidavas ielu un uzgriežos uz Ieriķu ielas. Apstājos maliņā (kreisā pusē, jo tā ir vienvirziena iela) un izkāpju laukā no mašīnas. Mašīna sāk ripot uz priekšu un tai brīdī no kreisās puses piebraucamā celiņa, tuvojās kāds auto. Mana mašīna pēkšņi maina virzienu un stūrei sagriežoties pa kreisi nonāk saskarsmē ar mašīnu kas tuvojās no kreisās puses. Pilnīgi ne pēc fizikas likumiem no trieciena mašīna uzmet kūleni pa labi un nokrīt atpakaļ uz riepām. Pienāku klāt, šofera pusē durvis galīgi samīcītas, jumts saspiests, priekšējais stikls izlidojis un mašīnas priekša vispār saņurcīta. Apsēžos krēsla un mierīgā prātā pie sevis turpinu domāt, šo vairs nav iespējams salabot, būs jāmeklē nauda citai mašīnai. Uzmetu vēlreiz skatienu sadauzītajai mašīnai un nodomāju, kā tagad rīkoties, ko ņemt no mašīnas ārā, kā tikt līdz mājām.
$@#&@%^@$# atskan modinātājs un es atveru acis. Ievelku dziļi elpu un nopūšos, tas ir bijis tikai sapnis.
Secinājumi, pat pēc filmas Inception noskatīšanās es vēl nevaru izkontrolēt sapņus. Dīvainākais, kas man šķita par sapņiem ir tas, ka neredzam tālumā detaļas, viss ko redzam ir tiešā situācija uz vietas. Šī pamošanās bija tik pat atvieglota, kā sapnī, kad izkrīt ārā visi zobi, pamostos un visi zobi ir vietā.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |