|
April 9th, 2010
afs | 11:37 am - Dzīve autopilotā. Vismaz lielākā dienas daļa tā arī paiet. Te nav runa par miegu, kad guļam, kur praktiski nekas netiek kontrolēts, bet parunāšu par pārējo dienas daļu. Ceļš uz darbu un no darba viennozīmīgs autopilots it sevišķi, ja nemainās ejamais maršruts. Tālāk ir pats darbs, to gluži nenosauks par autopilotu, bet standarta darbiņi, kas jādara tie gan ir automātiski pildāmi, bet labi ka interesi saglabā tas, ka ne viss vienmēr notiek vienkārši un ar katru jaunu analīzi kaut kas ir savādāks. Darbs jau patīk un tas ir skatījums no vienas puses. Autopilota otrā nozīme. Pārējais laiks, kas nav minēts pirmajā daļā. Te es skatos no dažādām pusēm. Sajūtas pēc lielām izmaiņām vai sajūtas kaut ko gaidot. Pēc lielajām izmaiņām ir jāapdomā, kas nu tad ir noticies un neviļus iezogas maziņš auto-pilotiņš, kas ikdienas dzīvi uz kādu brīdi apstādina, tur uz vietas un neļauj skriet tālāk. Otrajās sajutās arī pielavās mazais auto-pilotiņš, jo gaidīt ko konkrētu nozīmē neuzsākt neko citu, lai to ko gaidu arī sagaidītu. Un te nu man atmiņā ataust kāda filma Click . Filmas sižetā ar cilvēks gaidot kādu konkrētu notikumu, kā rezultātā pārleca pāri visiem pārējiem notikumiem un dzīve pagāja pilnīgā autopilotā. Ko ar to gribēju pateikt. Ir jau tas autopilots piezadzies, bet to laikam var atļauties uz dažām nedēļām vai mēnešiem, lai skaidrība atnāk. Tā kā notikumi paši no sevis reti kad notiekas, tad jāpārņem vadība un jāturas cieši pie manuālās ātrumu pārslēgšanas iespējām.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |