|
March 25th, 2009
afs | 10:06 am - Sargi Aizgāju es vakar uz filmu Watchmen. Filmas kopgarums 2h 40min. Izvēle uz filmu krita tikai tāpēc, ka specefektus labāk izbaudu kinoteātrī nekā mājās un protams fantastika. Sēdēju un skatijos zālē ap 12 cilvēkiem, salīdzinoši tukša un brīvi varēja sēdēt un baudīt. apmēram 1h un 40 min samērā garlaicīga, visādi dialogi, asiņainas slepkavības. Bet tad sākās interesantākā daļa ar spraigāku sižetu. Bija gan Zāģa cienīgi skati, gan erotiski atklāta mīlas aina pie šīs dziesmas Hallelujah - Leonard Cohen. Kopumā Mūzika mani pārsteidza šajā filmā brīžiem smaids sejā uznāca par dziesmu izvēli. Kā vienu no interesantajām dziesmām varu pieminēt Nena - 99luft Balons. Otra dziesma kas man aizķērās ir šī Simon & Garfunkel - Sounds of Silence 1966. gads . Savukārt visiederošākās dziesmas ir no Phillip Glass izpildījuma, kuras šīs filmas skaņu celiņā ir iekļautas vairākas reizes. Bet viens no varoņiem, tas kas zils spīdēja, tikka attēlots visā vīrišķības pilnībā. Nu pateicoties pēdējai stundai un tai domai, {kuras izpildījums šķita pārspīlēts}, sajūtu kādu vēlējos tādu arī dabuju. Šī varētu būt kāda piektā filma, kas man ejot uz mājām liek domāt savādāk un sajusties pārliecinātāk, tikai nezinu par ko - par dzīvi, par situāciju, par sevi? Vai bija tie specefekti ko gaidīju - vismaz divus sagaidīju. Viens moments bija kā pagrieziens filmai, vismaz man :) Par ievērtēšanu nezinu, lai paiet laiks.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |