|
|
|
February 18th, 2003
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) afs | 06:41 pm - Sajūti Tumsu un pastaasti man.
Nācās Afam braukt ar velosipēdu tumšā naktī. Klāt vēl tumsai ir arī sniegs, kas ir noblietēts un jebkurā jaukā brīdī var tā nolikties uz sejas, acīm, vai uz kādas citas mīkstas vietas. Bet galvenais šajā stāstā ir tās izjūtas, kas radās braucot. Tu iekļaujies tumsā un necik daudz sev priekšā neredzot braucu uz priekšu. Aukstums apņem Afa vaigus, nestabilā braukšana turpinājās pa līkumoto ceļu un kalnaino apvidu, kur no abām pusēm ieskauj meži un pļavas. Visapkārt Afa acīm pletās baltais sniegs, kas bija paslēpies rudenīgajā tumsā. Vaicājat kāpēc sniegs? Tas ir otrais sniegs, kas ir uzsnidzis rudenī ja 8. Novembri var nosaukt par rudeni. Afs jau agrāk bija sastapies ar braukšanu tumsā. Atšķirība ir tajā, ka tumsā nejūti tik daudz bedres un galvenais ko redzi, ir pats ceļš, nevis tas, kas atrodas uz ceļa. Ir gadījies, ka Afs pastaigājas vienatnē, bet braukšanā nāk klāt citas sajūtas. Ikviens, māk izjust tumsās mierīgo gaisotni un skaidrā laikā zvaigžņotās debesis spēj saprast ……… Te vieta ir katram savām izjūtām.
Iztēlojies vidi. Nakts ,lēnām sāk krist sniega pārslas. Tumsā vienīgā gaisma ir no sniega un tās pats plānā kārtā klāj zemi. Vietām pat ir iespējams saskatīt tikko uzraktas augsnes melno zemi. Vēss vējš noglāsta tavu seju, tevi pārņem siltuma un viegluma sajūta. Tu pacelies vieglītēm gaisā un kā maiga pienenes pūka rotaļājoties ar vēju lidinies sniegotajā vidē. Tavās domās ir iestājies miers tu ar katru mirkli izbaudi dzīvi, bet šajā mirklī tu apstājies tagadnē. Tavam augumam pārskrien pāri viegla tirpoņa (dēvēta arī par zosādu). Tu apstājies un Pasaule sāk griezties ap tevi. Paceļotie aizvien augstāk debesīs (tikai neskaties uz leju) tu sajūties vēl vieglāk un tu esi tik augstu, ka redzi jau sauli. Sauli, kas jau sen ir norietējusi, tajā vietā, kur tu sāki sastapties ar tumsu. Tu ne tikai sauli esi ieraudzījis, bet arī jūti kā tuvojas ziemassvētku noskaņojums. Tavs ceļojums ir pusē. Tu lēnām sāc laisties uz zemes. Pa to laiku jau ir notikušas pārmaiņas. Ir pārstājis snigt sniegs, un zemi klāj mirdzošs spīdums. Vieglītiņām esi nolaidies un nostājies uz savām kājām. Tevi pārņem sajūta kādam dāvāt prieku, laimi, mīlestību. Te parādās otra persona ar kuru vari dalīties savās sajūtās. Debesis sāk noskaidroties un no mākoņiem izlien spilgts apaļš mēness. Jūs saskatāties viens uz otra un cieši apskaujat viens otru. Laiks vēl joprojām ir apstājies. Brīnišķīgais mirklis tiek izstiepts laikā. Lēnām iedzerat siltu kakao un vērojat kā zaķītis sniegā atstāj pēdas. Pārcilpojis pāri laukam viņš ieskrien mežā. Mežs izskatās savādāks jo egles, un ar lapām palikušos kokus, tagad klāj sniegs. Sniegam ir sava burvība un mēs pat varam aizmirst cik auksti var būt. Bet aukstumam starp diviem cilvēkiem nav vietas. Un tu jau pēc brīža apjēdz, ka no siltuma slapjš esi palicis. Lai sviedri nesasaltu jūs abi ietinaties segā. Fonā skan mierīga mūzika. Pie blāvas gaismas turpināt kavēties aplūkojot foto bildītes. Kamīnā ar lēnu uguntiņu turpina degt bērza malka. Pie gultas tiek pienesti divi pāri pūkainu čību.
Tagad jau fantāzija sāk darboties katram savā virzienā un lēnām varat izbaudīt atlikušo nakti.
Runājot par tumsu, ne tikai asociācijas ir ar to jauko, kas sastopams ir ziemā un vēlā rudenī. Ir arī nelāgas lietas, kad tevī tiek radīta nedrošības sajūta un gribas ātrāk nokļūt gaismā. Bet vairāk Afs nekā nestāstīs.
Brauciet uz laukiem, kur ir miers un mierīgi savā nodabā var pastaigāties un izjust vai izbaudīt to sajūtu gammu, ko sniedz nakts pastaiga tumsā vai vieglā gaismiņā ko atstaro sniegs.
Ja negribi iet ārā tad vari uzlikt vieglu mūziku.
Jauku dabas un tumsas izbaudīšanu.
Afs dodos jaunu un patīkamu sajūtu meklējumos.
:) Pamācība nebūs, vienkārši jūti :)
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |