Vispār tas liktenis tāds viltnieks vien ir. Vienas dienas laikā uzskriet diviem cilvēkiem, kurus savu mūžu nebiju domājusi vairs satikt.
Jūtos gandarīta, ka tā nav vairs mana drāma, manas problēmas, es tur pagalam neesmu iesaistīta un manā dzīvē valda harmonija, miers un Bērziņš Andris. Vismaz valdīja. Tagad jau atkal liku veltas cerības, domājot, varbūt tomēr šoreiz? Nekāpšu otrreiz uz tā paša grābekļa, ja nu gadījumā tas tomēr būs neizbēgami (nekas nav neizbēgami, muļķe tāda! Vismaz šis ir moments, no kura varu izvairīties), tad vienu šķēlienu kreisajā nierē un sarāšu, izķidāšu pati sevi. Viena pieredze šajā jautājumā bija, tā nebija diez ko salda, otrreiz to pašu izgaršot nav vērts. Tagad priecāšos par to, kas man ir. Don't screw this up, mate!

Mirsti-aiz, bitīt peisakos!

Ir labi.