| |
[Jan. 3rd, 2009|09:47 pm] |
Es izdomāju, ka es tomēr varu labāk! Tomēr ir jaunais gads.
Un, tā lipīgā sajūta noteikti mani nepametīs. Līdz pielips kādam citam.
Ou, ou, es šobrīd gribētu būt vilks. Skriet cauri piesnigušam mežam, sajust visas maņas asāk. NEDOMĀT. Tikai just pēc instinktiem. Būtu vieglāk. Es vairs negribu būt cilvēks. Negribu ticēt un cerēt. Bet, es nespēju.
Kaut man būtu tik asi nagi, kā vilkam. Un spēks.
Man šobrīd tiešām gribas izraut savu sirdi no iekšām, tīri fiziski, just tās sāpes un redzēt kā aizplūst asinis. Man liekas, pat ja sirds ir tikai gaļas klucis, es justu to atvieglojumu, kuru es nespēju nekādi citādi atvieglināt.
Labi, man jāsavācas. Negribu būt asiņojošs emo. |
|
|
