<3

Kedas man saistās ar brīvību. Man ir bijuši vairāki pāri sarkanu kedu. 

Ir zila nakts, un vēji dzirkstis nes,

Pie ugunskura it neviens vēl nedus;

Es atceros, kā satikāmies mēs

Kaut kur pie letes, pērkot jaunas kedas.

Pār baltiem kalniem vijas Čujas trakts,

Gar Karēlijas upēm tevi vedu;

Ir tūkstošpirmā melni zilā nakts,

Un kopā notriekts desmit pāri kedu.

Un varbūt tāpēc vienmēr ir tāds prieks

Un dzīvē vienmēr visur labi vedas,

Ka mums nekad nav bijis rublis lieks,-

Cik bija, visu notērējām kedās.

 

Mums ir viens priekšlikums, tāds mazs un kluss:

Lai jaunību nekad mēs neapbedām,

Tad vajag visiem atņemt apavus

Un savākt tos, un pārtaisīt par kedām.

Ir tūkstošpirmā zilā nakts pār mums,

Un dzirkstis lido, lido, lido, lido.

Ai, mīļie kedaiņi, kad vakars tumst,

Es solos dzimt un nomirt jūsu vidū.

/I.Ziedonis (1965).

Tajā pašā 9.klasē man kedas bija fetišs - brīvības un jaunības simbols. Visam mūsu draugu bariņam bija kedas - tas bija hipijisks festivālu, ugunskuru un ģitāras laiks, kas man vienmēr saistīsies ar lieliem sapņiem un krāšņu dzīves garšu.