...

10:49 am

Brīvdiena. Esmu tik laimīga nebūt darbā. Vienkārši nebūt visā, kas ir tā vide. Vienkārši būt par sevi. Tīrai un vienkāršai kā klaviermūzika.

04:43 pm

Cilvēkam, kas vēlējās iepazīties, es atbildēju negaidīti godīgi. Kā terapijā no manis vienkārši izlauzās vārdi: esmu nogurusi no jaunu cilvēku iepazīšanas, tāpēc to vairs nedaru. Man nav tam spēka. Darbs mani izsmeļ, bet brīvajā laikā man neko negribas. Esmu vīlusies mīlestībā un draudzībā, un labprāt esmu viena. Tas man sniedz ilgoto mieru. Un tā patiesi ir mazāk sāpīgi. Nemeklēt kaut ko citos. Vairs nevēlos piedzīvot vilšanos. Lai tas ir aizsargmūris, man vienalga. Vairs nevēlos būt attiecībās, kurās nesaņemu patiesu mīlestību un pieņemšanu. Esmu daudz sevi izaicinājusi, daudz lauzusi, daudz pūlējusies. Man vajag atpūtu. Būt vienam nemaz nav tik slikti. Tas ir daudz harmoniskāk nekā mēģināt būt ar kādu otru, kaut arī sevī jūti, ka tur nav ilgotās pieņemšanas un tevis akceptēšanas. Varbūt esmu pārāk traumēta, lai būtu ar cilvēkiem. Lai! Tāda ir dzīve. Tāda vienkārši ir dzīve.