06:47 am
Negaidīts kaislīgs sekss atmodina labu laiku aizmirsto spēju vienkārši ļauties iekārei, aizmirstot visu citu. Ļauties tādai iekārei, kas ar savu intensitāti aptumšo prātu. Viņa rokas slīd pār tavu augumu, atrodot precīzi pareizos punktus, uz kuriem uzspiest. Tavs krūšgals viņa pirkstos, mazliet par stipru, tomēr tieši tik, cik vajadzīgs. Viņi gurni, kas vijīgi piespiežas tavējiem, kā dejā, tik neciešami viegli pieskaroties, ka tavas acis saduļķojas no iekāres.Vislielākā bauda ir atlaist prātu. Apzināties, ka parasti tas strādā kā pulksteņmehānisms, tikšķ un, griežot zobratus, izdomā tavus apsvērumus un gribu, visas šīs barjeras, kas traucē tiešam un nepastarpinātam dzīves pieskārienam. Brīži, kad atlaid prātu, ļaujot norisināties unikāliem mirkļiem un ienākt dzīvē pagātnes neapzīmogotiem cilvēkiem, neapveltot viņus ar savu iepriekšējo pieredžu pārnesumiem, bet atļaujot vienkārši būt šobrīd un te, ir neatsverami īpaši. Jo varbūt arī tas viss nav bez sirmiem matu pavedieniem, bez vītuma, bez vilšanās iespējām, bez trūkumiem, tomēr tu patiesi vari izvēlēties nepārnest uz tagadni savu pagātnes pieredzi, nemeklēt katrā sastaptajā cilvēkā iepriekšējo vaibstus. Izvēlēties būt brīvai no sāpīgā, kas piedzīvots pagātnē, nenozīmē dzīvot ideālā tagadnē. Tas nozīmē skatīt katru jauno pieredzi, attīrītu no pagātnes pieredzes projekcijām, it kā viss notiktu pirmoreiz. Un viss arī notiek pirmoreiz. Katru reizi pirmoreiz. Pat ar visām ēnām, kas ir klāt katrai dzīves pieredzei. Mūsu uzdevums ir attīrīt ēnās ceļu, attīrīt ēnās pagalmu, no kura vērties plašumos. Ja ne tagad, tad kādreiz, bet noteikti.