09:53 am
Esmu nedaudz ieskatījusies seriālā The Girlfriend Experience. Mani aizrauj galvenās varones bezjūtīgums un augstais nesatricināmības līmenis, ar kādu viņa izdzīvo šajā pasaulē. Savā veidā seriāls liekas kā šī laikmeta atspulgs, kurā mēs (vairs) neprotam pa īstam mīlēt, neprotam just tīri, tomēr garāmejot reizēm zaudējam kontroli pār sevi un dzīvi, un pavīd kaut kas sirdij līdzīgs. Pavīd, lai atkal pazustu kontroles un aprēķina pārņemtajā dzīvē. Protams, es nerunāju par visiem. Par daudziem gan, lielākā vai mazākā mērā arī par sevi. Mēs katrs tomēr nēsājam sevī iekšā tādu kā prostitūtu, kas kalkulē un izskaitļo, kas mums piemērots, kas ne, kas nesīs lielāko labumu. Mēs ļoti baidāmies būt lūzeri mūsdienās, mēs baidāmies zaudēt profesionālajā dzīvē, vēl vairāk privātajā, baidāmies nebūt kopā ar vispiemērotāko, vislabāko cilvēku.No citas puses mēs nereti ieklausāmies dažādās atvērtās sirds ideoloģijās, kas tagad izskan no visām pusēm. Un tam visam pa vidu samulstam, jo īsti neprotam tikt galā ar visiem šiem aicinājumiem mainīties, būt, pieņemt sevi, kontrolēt, atlaist kontroli, uzņemties atbildību, plūst pa straumi u.t.t. Visa kā vienkārši ir par daudz. Par daudz jautājumu, par daudz atbilžu, kas nelīmējas kopā.
Tas patiesības mirklis, kam es nereti pieķeros, ir nekā nedarīšana, palikšana šeit. Kad vairs nesaprotu, kur ir patiesība, es izmantoju šo budisma gudrību. Es palieku uz vietas. Es nerīkojos. Un tajos mirkļos es saprotu, ka viss rit savu gaitu. Vismaz es pieņemu to, kādā veidā viss rit savu gaitu. Es pieņemu pat to uzgaidāmo telpu, ko mēs ar M. viens otrā esam atraduši un atsakāmies pilnībā pamest. Tieši paliekot šajā telpā (kurā ir liela, mazliet izvandīta gulta un vējš no loga, kas lēni plivina aizkarus), es tieku no tās prom. Tikai pieņemot esošo, es pārstāju gaidīt, kad sāksies dzīve, bet dzīvoju to. Es pārstāju gaidīt īsto cilvēku, kas būtu vispiemērotākais un labākais man, ļaujot par tādu kļūt ikvienam, kas ienāk manā dzīvē, neskatoties uz to, cik nepiemērots viņš var šķist. Vismaz uz to mirkli, kad esmu spējusi apstāties. Tādēļ es trenēju apstāšanos. Tas ir mans izdzīvošanas veids šajā pasaulē.