09:10 am
A., mans bijušais fotoklients, vienkārši ienāk manā miteklī. Bez jebkādas minstināšanās vai aiztures. Viņš ienāk tā, it kā tas būtu pats dabiskākais uz pasaules. Kad viņš man pavēl izģērbties, viņa balss skan mierīgi, tā ir zema un vīrišķīga. Ja nepaklausu, viņš pienāk klāt un vienkārši novelk man kleitu. Es sajūtu pavisam vieglu viņa roku švīkstoņu gar manu ķermeni, kad viņš atbrīvo mani no sarkanā lina auduma. Pēc tam viņš bez jebkāda mulsuma realizē manas seksuālās fantāzijas.Tā arī vienkārši notiek lietas, kad atlaiž prātu, kad atlaiž gaidas un uzstādījumus. Tad tu vēro dzīvi un piedzīvo, tad notiek apzinātība, tu esi dzīvē iekšā, un tas ir dabiski, pats dabiskākais uz pasaules. Caur prātu nevar dzīvot. Prāts it kā izvaro eksistenci. Runājot pretī pats sev, tas visu samudžina nevajadzīgos vērtējumos un salīdzināšanā, un tu pārstāj piedzīvot, tu ieslīgsti mokošā analīzē, kas patiesībā neko tev nedod, nekādu patiesu pieredzi, nekādas patiesas zināšanas.