...

08:52 am

Ir ļoti grūti mēģināt uzturēt gludas attiecības ar cilvēku, kurš visu laiku tevi tur aizdomās par neieinteresētību. Pat nevainīga rīta saruna Skype var izvērsties par apsūdzību tajā, ka es nevēloties runāties, jo manas atbildes šķiet īsas, no kā uzreiz secinājums, ka es nevēlos viņu sev līdzās. Uz to nav īpaši, ko atbildēt. Noplātu rokas, mierīgi pasēžu, padomāju, pārvaru pēkšņo vēlmi nemaz neatbildēt. Psiholoģiski saprotu šo nedrošību, šo vajadzību nemitīgi pieprasīt no otra pierādījumus un ieinteresētības apliecinājumus. Šo mazvērtības sajūtu, šo nepārliecību par sevi. Un gribas jau visu iedot, gribas, lai dzīve un mēs paši būtu labdabīgi viens pret otru, lai nebūtu vairs sāpju no nepietiekamības. Lai būtu iespējama mīlestība, emocionāls gandarījums un piepildījums. Tomēr es jau saožu karmisku kontraktu pa gabalu. Saožu, ka šis kārtējo reizi nav tas gadījums, kad divi cilvēki var mierīgi sadzīvot, papildinot viens otru, bet neuzstādot konkrētas prasības un īpašumtieksmes, kad divi cilvēki pieņem viens otru un ļauj arī katram padzīvot savu individuālo, intīmo dzīvi.