08:31 pm - vienmēr atcerēties šo
"Tie, kuri ir ar tevi, ir ar tevi. Kuri nav – lai iet. Tiem savs ceļš ejams. Vai arī viņi ir pārāk vāji, ļauj lai viņi paliek tur, kur ir, nevelc sev līdzi, nav tava darīšana. Maigi, maigi, bet cērt, kas cērtams.
Vai nu viņi ir ar tevi, vai bez tevis. Nav citu variantu.
Jo tev ir uzdevums – būt karalienei. Būt viskrāšņākajai iespējamai versijai par sevi.
Beidz ļodzīties, beidz bēgt atpakaļ kambaros. Izslej muguru.
Tā.
Un TAGAD EJ."
10:20 pm
Savādi apjaust to, kā laiks iet. Gandrīz pusotru gadu man ir bijušas attiecības ar M., lai vai kādas, bet bijušas, un visu šo laiku esmu domājusi par to, kā tās pārtraukt. Esmu bijusi dusmīga, aizvainota, nepiepildīta, pārmetoša, laika gaitā kļuvusi vienaldzīga, līdz sākusi apgūt pieņemšanu un redzējumu pāri savam ego. Beigās man vairs nav nekā, ko gribētos viņam pārmest. Es domāju par viņu ar maigumu, ar labestību, tīru sajūtu par cilvēciskām lietām, vēlot viņam labu, vēlot viņam mīlestību un dziedēšanos. Un sev tāpat. Reizē man ir skumji, ka mēs esam izlietojuši laiku tieši šādi. Ka tā vietā, lai viens otram ko dotu vai atklātu sevi, esam raustījuši deķi katrs uz savu pusi, ar vienu roku dodot, ar otru atgrūžot, tā arī paliekot nesaprasti, nepiepildīti, ne-gandarīti. Mēs esam metuši bezgalīgus neauglīgus lokus. Ne gluži neauglīgus, jo šī ir karma, un karma māca. Tomēr beigās mācība, kura jāapgūst, ir atlaišana. Pieķeršanās mūs notur uz vietas, notur apļos, kamēr atlaišana atbrīvo jauniem ceļiem. Reizēm vienkārši patiesi jānolemj laist vaļā. Un jāpalūdz Visumam spēks to piepildīt, pieturēties pie tā, pieturēt sirdi.
Man mazliet žēl, ka mēs nevaram apsēsties un parunāties, ka nevaram abpusēji izlemt, ka beidzam šo stāstu, ka varbūt beidzam uz labu vēlošas nots, aptverot, ka patiesi nespējam sniegt viens otram to, kas nepieciešams. Man vienmēr ir žēl, ka cilvēki beidz attiecības ar vienu īsziņu vai e-pasta vēstuli, vai frāzi, ka cilvēki vairās no īstas sarunas, bet tā vietā cērt, paši atlecot no šķembām vai padarot tās virtuāli nejūtamas. Jebkuras attiecības būtu jābeidz abpusēji, tā man tagad liekas. Būtu jāparunājas. Būtu jāņem vērā otra sajūtas, jāatzīst tās. Varbūt pašās beigās tas būtu jāspēj, mums būtu jābūt izaugušiem līdz tam. Līdz otra cilvēka patiesai atzīšanai.