08:29 pm
Man liekas, pa lielam esmu redzējusi visu. Maz kas spēj mani pārsteigt. Esmu redzējusi to, cik dažādi var būt cilvēku ķermeņi. Ka dzīve bez strijām un celulīta ir ilūzija, ka tās ir neatņemamas dzīvošanas pēdas, nospiedumi uz ādas. Ka nav nekā ideāla, un skaistumam ir tik daudz variāciju, bet tas sākas ar pieņemšanu. Esmu redzējusi arī ļoti daudz seksuālu dīvainību. Mani vairs nepārsteidz bildes, ko man e-pastā iesūta G. — mans virtuālais pielūdzējs. Bildes, kurās viņš ar USB vadu nosējis savus dzimumorgānus. Es tikai aizdomājos par to, kas viņu pamudina man sūtīt savus slēptākos intīmos brīžus. Vai varbūt mums visiem vienkārši gribas parādīt, patiesībā mēs alkstam atkailināt sevi? Un arī tas ir kaut kāds pirmatnīgs instinkts — izģērbt, pavilkt malā biksītes, atsegt savas kaunpilnākās fantāzijas un ļaut kādam tās ieraudzīt...