09:31 am
Mēs sievietes mēdzam ļoti daudz enerģijas un sapņu ieguldīt domā, ka kādudien mēs kādu sastapsim, kādu īstu, un mums būs kas patiess un vērtīgs dzīvē, attiecības. Šorīt par to domāju, ejot pa rudenīgo Juglu. Kas paliek pāri, kas visi ieguldījumi ir pačabējuši? Šis skaistais, skaidrais rīts, mazliet dzestrais, mazliet skumīgais. Sētnieku slotu vēzieni. Rudens lapas, kas krājas kaudzēs. Nesteidzīgi cilvēki, kas staidzina savus suņus. Dažreiz man ļoti gribas būt vienam no šiem nesteidzīgajiem cilvēkiem — neskriet savā mūžīgajā ritenī, vienmēr uz vienu un to pašu vilcienu un vienmēr pa vienu un to pašu ceļu, nekad īsti izgulējusies, nekad īsti atpūtusies, ar dzīvi kā steigā nokostu kumosu, kas vēl karsts jāviļā pa muti, baidoties apdedzināties. Kas tad ir palicis pāri no visiem sapņiem un ieguldījumiem? Silts pīrāgs ar fetas sieru, ko nopērku Rimi un gardi notiesāju pa ceļam uz darbu, kaut arī esmu solījusies miltu ēdienus vairs neēst un mēģināt nomest svaru? Kas ir šī dzīve? Kas ir šis klusums? Šis noslēpumainais pilsētas ritms, dzīvesdziņa, kas brīžiem liekas tik tāla un sveša... Kas ir visi vīrieši manā dzīvē? Ko viņi grib? Jaukais J., kurš brokastīs aplej ar pienu 2 bļodiņas ar pārslām, katru citādāku, noliek man priekšā, ļauj pagaršot un izvēlēties, kura man garšos labāk, un tomēr man nav, kur piesiet skatienu, man nav, kur aizķerties viņā. M., kuru es vienmēr iekāroju fiziski, bet vairs nevaru, jo tas ir kā karuselis, kas griežas uz riņķi, tikai uz riņķi, vieni un tie paši notikumi atkārtojas atkal un atkal, karmas rats, kas nekad neuzgriež laimestu. Nē, negribas. Negribas seksu, negribas neko. Mīlestības nav. Kas esmu es pati bez sapņiem un ieguldījumiem? Vai no manis pāri ir palikusi kāda visu šo tukšumu aizpildoša patība, kas var eksistēt tālāk bez ilūzijām? Man pietrūkst Norvēģijas. Pietrūkst tā, ka no pilsētas vienmēr var redzēt mežiem noaugušos kalnus, kokus, kas sadzinuši saknes klintīs, kā gan tie to spēj. Un ir tāds miers, tāds pavisam citāds dzīves pulss. Man pietrūkst arī sevis, kaut es visu laiku it kā esmu, it kā dzīvoju, it kā izbaudu. Nezinu.