|
Nov. 18th, 2022|01:49 pm |
Psihologs reiz man vaicāja, "Kas tu esi?", un man bija jāapstājas un jāpadomā. Skaidri tika pateikts, ka nepieņem atbildes, kas iekļauj vārdu, uzvārdu, sociālās lomas. Toreiz atbildēju, ka es esmu visu to lietu kopums, kas man interesē, ko es daru, un kas ar mani ir noticis dzīves laikā. Man šķita, ka ņemot vērā ierobežojumu, atbilde sanāca diezgan visaptveroša. Psihologam laikam gan tā nepatika, viņš (neveiksmīgi) centās no manis izdabūt vēl kaut ko citu. Tas bija pirms vairākiem gadiem, taču, ja man šo jautājumu uzdotu šodien, atbilde diži nemainītos.
Šajā tēmā izjūtu arī īpatnēju vientulības veidu. Visu dzīvi ir bijušas grūtības atrast domubiedrus. Daļēji vainoju pats sevi, ka reti kad apzināti iniciēju kontaktu, un daļēji to, ka man ir maz 'normālu', populāru interešu. Liela daļa manas identitātes sastāv no tā, kas man patīk, ko es zinu un ko es daru, līdz ar to nav brīnums, ka ir grūti nodibināt tuvu saikni ar kādu, kurš neizrāda interesi par šīm lietām. Jāuzsver, ka es nevienu nevainoju, neuzspiežu neko no sevis, un arī nenolieku citu intereses. Man vienkārši ir grūti, un tas nav labi, bet tas ir ok. It is what it is. |
|