Atvēru savu lielo Ziedoņa dzejoļu grāmatu, kurā ir atzīmēti krustu šķērsu mani mīļākie dzejoļi vai mīļākās rindas kādos dzejoļos. Šķirstīju ar nolūku atrast dzejoļus, kas ir Viegli albumā. Un mani iepriecināja fakts, ka teju puse no tiem dzejoļiem man nekādi nav atzīmēti, kas ir forši, jo tagad uz tiem dzejoļiem es skatos kā uz pavisam citiem dzejoļiem. Un vispār ir jauki, ka viņi albumā ir paņēmuši lielākoties tādus dzejoļus, kas nav klišejiski un visiem zināmi[varbūt izņemot - es tevi pamīlētu tā un mazā bilžu rāmītī], bet tādus, kas krājumos stāv nolīduši maliņā un gaidīja to brīdi, kad pareizie cilvēki mācēs tos pareizi parādīt citiem. Tas ir jauki.