ADELISE

buržuju bohēmas naktis
auksts alus šampanieša glāzēs. pret
bruģakmeni, kas piesūcies soļu siltumu
šīs gaismas pilsētas negausīgais izsalkums
izplēnējušas zvaigznes.
debesis allaž nākas atrast pēc aklas atmiņas
kas gan ir mīlestība pret
visas pasaules skūpstiem
katru reizi saki šī esot pēdējā
beidzot atmetis
arī es gandrīz tevi nodzēšu pret
šīm ilgām pēc mierīga miega
divi slīkoņi vasaras lietū
stāsti vēlreiz
par vēju, kas jauc pelnus ar smiltīm
stāsti, neliec man lūgties
balss, kas šķērso augumu un pārgriež uz pusēm
divi brūkoši krasti.
es neesmu pirmā, kam apsolīta šī zeme.

Alise Zariņa