Es vienmēr domāju par tām sievietēm, kuras noplukušās drēbēs un skumjā paskatā ar dzīves smagumu plecos, baro baložus. Kāpēc? Vai viņas tajā procesā rod prieku? Par ko viņas domā, atdodot savus pēdējos santīmus baltmaizē priekš putniem. Vai viņas tajā procesā rod prieku? Vai tā ir vēlme parūpēties par kaut ko, vēlme uz mirkli mīlēt kādu? Kāpēc?
Shonakt redzeeju sapnii, ka tu mani no draugiem izdzeesi..WHYYYY?
Varbūt tu jūti, ka mani pēdējā laikā tā lapa nesaista.
Bet neuztraucies - nedzēsīšu, he (: