Ādams un Ieva

ziniet, vienreiz bija tā, ka ādams un ieva klusiņām gulēja, un tad pēkšņi ādamu pārņēma neapzinīgs kaisles uzplūds, kas izpaudās varenā skūpstu un grābstu jūrā, ko naivā ieva noturēja par varenu pārsteiguma seksa priekšspēli, bet nekā, tā viss nebija, cik pēkšņi sācies, tik pēkšņi tas viss arī beidzās un pēc mirkļa ādams bija noripojis no ievas un dusēja kā jēzuliņš klusajā, svētajā naktī.
vēl reizēm ādams no rītiem apziņas mijkrēslī baksta ar locekli ievai muguru.
citreiz viņš viņu slepeni izģērbj. ieva tad pamostas apakšveļas gabalā sapiņķerētām kājām, ādams savukārt smaida pirmklasnieka-teicamnieka smaidu.