| Nedaudz paššaustīgas grāmatvedības |
[May. 14th, 2013|08:44 pm] |
Tā nedaudz paštukoju, ka saimniecībā ir instrumentu kaudze, kas pietiktu pāris JoyDivision.
* Pūkains bass (priekšplānā, ar visu saimnieci)
* Nepūkains Yamaha RBX170
* Kontrabass!
* Korg N364 (Vecs, neērts sinķiks ar iebūvēto sekvenceri, kuram manuālis tāds, ka varētu kādu nosist. Bet toties brīnišķīgi skanošiem un dziļiem string instrumentiem)
* Korg nanoPad x2 + nanoKontrol x1
* Korg EM-1 (kurš gan pēc nozīmes ir izmantots laikam tieši 2 trackiem, bet turpmāk galvenokārt kā midi bungu mašīna, jo iebūvētie sampļi ātri sevi izsmeļ, a jaunus ielādēt šim verķim nevar)
* ESP LTD SC-207 ģitāra
* kautkāda akustiskā ģitāra
* Edirol PCR-300 midi kontrolieris
* tamburīns!
* nu un vēl protams dators ar visādiem VST, kuri man riebjas.(par to, kapēc man riebjas softwāriskie instrumenti/fx uzrakstīšu citreiz. Ne dēļ kādas pūristiskas nostājas, tam ir tīri praktiski un pamatojami argumenti)
Un kas ar to visu notiek? Krāj putekļus un baksta acī. Nu ok, basu es ik pa laikam trenējos spēlēt un arī kompī padarbinu kādu softu. Interesanti, ka tad, kad man bija pieejams tikai FastTracker II vai Jeskola Buzz vai vēlāk arī Reason, es biju masīvi produktīvs. Vai nu arī bija dafiga brīvā laika.
Tagad, kad ir brīvais laiks, tas nav tapēc, ka nav ko darīt, bet gan tapēc, ka man tajā brīdī pilnīgi neko negribas darīt, kur nu vel radīt. Tad tik labākajā gadījumā uz iznīcināšanu varētu saņemties. Vēl jo sliktāk tas, ka galva ta pilna ar visko ko vajag piereģistrēt skaņu sekvencēs un konstrukcijās. Viss vairākas reizes jau aizmirsts un atkal atcerēts un atkal aizmirsts un no jauna izdomāts. Laika kļūst tikai mazāk, frustrācija tikai vairāk. Nesaprotu, kur tie cilvēki, kuri daudz ko paspēj, ņem laiku.
upd.: Ienāca prātā, ka agrāk(tad, kad bija laiks mūzikai) jau īstenība es nemaz neko citu nedarīju. Nācu no darba mājās un sēdos pie skaņas. |
|
|
