| es cibu nerakstu, tikai lasu. II |
[Jul. 17th, 2012|02:17 pm] |
| [ | Current Music |
| | Янка Дягилева – Ангедония | ] |
...tātad izgāju no rīta uz darbu pie mājām uzpīpēt pirms mīt pedāļus vietām(kā zināms veikt fizisku
slodzi pirms ir sašaurināti asinsvadi un smadzenēm liegta normāla skābekļa padeve ir visai gaužām neveselīgi).
Tā nu es tur stāvu kā garām iet čalīc un taustas pa savām kabatām - es jau zinu ka meklē cigaretes un tūlīt
tās prasīs man. Tak nu neprasija...bet jautājās nopirkt vienu cigareti. Tā kaut kā smēķētāju vārds pēc pīpētāju
vārda un sākām runāt ar viegli iereibušo vīru par Tēmām.
Man sākumā likās ka viņš par kautkādu CounterStrike runā, tad uzprasiju - a kas tu no armijas? - jā.
Izrādās nupat no Afganistānas mājās atbraucis. Gŗūti esot. Tur viss bija vienkārši - balts un melns,
pa šitiem šauj, pa tiem ne.
/Man vienmēr ir licies interesants šo cilvēku prāta mehanisms, nu šo kuri izgājuši kariņam cauri./
Vai es domājot par to kāda jēga ir dzīvot...kādi mērķi dzīvošanai? Sen vairs kā nē, es teicu, dzīvo kamēr laiks
un mēģini to laiku izbaudīt kaut cik. Tieši tā! un sa-bro'-rokojāmies.
Dieviņam viņš ar neticot, vai nu tā neesot vai arī tas ir ļoti ļauns. Kad redzot klātienē kā izskatās pēc helīšu
uzlidojuma pretinieka camp, vai kad netālu no tevis pēc mīnas(cik sapratu runa ir par mortar) piezemēšanās, no
kolēģa paliek tikai puse...tur..ai..(seko kaada sekunde klusuma)..zini kā jauniņos dabūn pie zemes kad nāk
mīna?..viņi jau neko nerubī un to kā pēc skaņas noteikt var iemācīties tikai praksē...ja neizdodas ar grūdienu
tad sitiens pa pautiem! Nopietni! Nostrādā vienmēr!
Valdību sakarā arī viņam nebij nekādu ilūziju..patriotisms? kas tas tāds esot. Ja bruktu latvijā kāds iekšā tad
protams aizsargātu, bet tikai tāpēc ka ģimene. A tie Afgāņi - tur nekad nekas nebūšot rietumu valsts izpratnei
līdzīgs. Lielākā daļa neprot ne lasīt ne rakstīt tik zemi rakt.
Un nošaut kādu no attāluma varot ļoti ātri iemācīties emocionāli tikt ar to galā. Tuvcīņā ar rokām/nažiem gan,
pat 'veterāniem' esot sūdīgi pēc tam. Esot kas sapišas un kam viss kļūstot 'gaļa paliek gaļa'.
Bet par gaļu runājot - pie sarunas par velosipēdiem un amortizatoru dakšām, runa nonāca pie tēmas par sāpošam locītavām.
Es jau zināju ka jāēd ir skrimšļi, lai uzņemtu vajadzīgās vielas to restaurācijai, taču šādu ekstremālāku recepti
nebiju aizdomājies. Tātad njemam cīpslas, kaulus, skrimšļus un visu kas paliek pāri no detaļām kuras saista mehaniskos
ķermeņa elementus/rāmi un vāram 3-4 stundas, līdz tas pārvēršas šķidram galertam līdzīgā pļurzā. Aaaaand - drink it.
Viņiem tur ekipējums esot vienmēr virs normas ko pēc papīriem drīkst nest un pēc dažām stundām iešanas mugura un
ceļi, un potītes esot dirsā, bet šito dziru ja triepj iekšā tad daudz mazāk sāpot.
Tad viņam piezvanija un viņam bija kautkur jādodas. Kad norādiju, ka vazāties ar atvērtu aliņu pa rīgu nevar,
teica "bļe, es šito labā cilvēkus esmu nogalinājis, un tagad atgriežoties man neļaus mierīgi pastaigāt pa pilsētu
un izdzert vienu aliņu? Esmu pietiekoši trennēts, lai paspētu izdzert līdz beigām pirms esmu noguldīts un sasiets.
Viegli viņiem nebūs >:) "
Sarokojāmies un katrs aizdevās uz savu pusi.
Bet vakarā izejot pirms gulētiešanas uzpīpēt piesējās starij zhurnaljuga :
"a cho njespitsa?"
"da ja tak vsegda"
"v tvoem vozraste nado sleep sleep sleep, eto vot ja starij zhurnaljuga po nocham rabotat privik."
Mājas ielas pusē pīpēt labāk neiet. |
|
|