|
Jul. 16th, 2012|06:18 pm |
Es biju domājis šeit nekad neko nerakstīt un lepni teikt, ka es cibu nerakstu, es tikai lasu. Bet nekas, es turpināšu tā teikt, kaut nu jau tie būs meli.
Tātad, vispār man riebjas krievu mūzika, es nezinu kāpēc, moš dēļ tā ka liela daļa ir par prastu, a tā kas nav ir par daudz liriska.
Bet nu jau nedēļu nespēju pārtraukt visu dienu klausīties Janku un Grazhdanku. Esmu pieklausijies tik pilns, ka manī vairs nav vietas.
Tāpēc jāizliek citiem. Lūk četras svarīgu dziesmu pareizās versijas(jā tieši šīs ir tās pareizākās, pārējās nav) :
Nokačā, iekāčā vai noklausies onlainā!
Labi ka es tik vēlu iepazinu šo mūziku, jo nestabilākā vecumā varētu arī izkāpt no šī vilcieniņa pārāk daudz klausoties šito.
Bet vispār es šorīt pie mājām pīpējot dabūju parunāties ar nesen no afgāņu zemes atgriezušos ilggadēju algotni. Parunājām par patriotismu, reliģiju un velosipēdiem.
Par to es uzrakstīšu/papildināšu šo vēlāk, man tas viss vel ir jāsagremo...tomēr tam visam baigā smeldze un čerņa fonā virmoja, kaut džeks bija labi artikulēts, pozitīvs
un piezemēts. A uzrakstīšu tāpēc ka / ko uzraksta tas vairs nav tavs.(Tapēc man riebjas rakstīt). Negribas pārāk šito muļļāt sevī, jau tā pārāk daudz savos 31 gados esmu klausijies cilvēkus, kuri pabijuši tur, gan kad psrs tur ārdijās gan tagad.
|
|