| 9:00p |
ierocis pārāk ilgi bija gulējis atvilktnē.
noputējis,nespodrs un visu aizmirsts.mēs dzīvojām iluzorā mierā.visi bija draugi un viss bija labi.
meli,protams.
kas gan cits dzīve ir,ja ne teātris?katram sava loma,kuru dažs veiksmīgi,dažs mazāk veiksmīgi spēlē.
bet gadās,ka izrāde iziet no rāmjiem.jo vienmēr pagadās kāds,kurš kontrolei nepakļaujas.un tad tiek izmantoti visi līdzekļi,lai radītu haosu un gāztu pastāvošo kārtību.
arī šoreiz.mans skumjais arlekīns izrādījās rūdīts recidīvists.otrajā cēlienā pielaida uguni tik perfekti inscenētajai laimei.
un kas mums tagad atliek?tikai atkal ķerties pie ieročiem.
mazas sudraba pistoles,noasinātas mačetes un indes pudelītes.skaudība un meli.
cēlonis un sekas reizē.
jūs gribējāt karu,lūdzu,te nu tas ir.šausminošs un ielīksmojošs reizē.
jo mūsos visos taču tie ieroči ir noglabāti,lai cik pacifiski mēs ikdienā nešķistu.
aiz šķietamā vienmēr slēpjas kāda īstenība.un tā gandrīz nekad nav skaista. |