Pagājušajā nedēļā, milzīgā aukstuma laikā, kādā kafejnīcā Viļņā iepazinos ar lietuviešu fotogrāfu, rakstnieku un publicistu Algirdu Pilvelisku. „Jā, jā, zinu latviešu fotogrāfus. Binde un Kreicbergs! Brauca pie mums uz Viļņu padomju laikā, palika pie manis dzīvoklī pa nakti. Viņi te brauca fotografēt aktus, skaistas lietuviešu sievietes... Ehhh... Tagad viņas visas ir vecas, krunkainas, neglītas, dažas no viņām pat mirušas, bet, fotogrāfija ir saglabājusi skaistumu!” Uzsauca konjaku un runāja daudz, žēl, ka manas lietuviešu valodas zināšanas vēl nav pietiekamā līmenī.
Aizklejoju arī uz Poliju. Braucot ar autobusu no Bialystokas, blakussēdošais vīrietis lasīja bībeli franču valodā un dzēra koka kolu. Pa kreisi esošā sieviete turēja rokās šo pašu literatūru, vien poļu valodā. Aiz manis sēdošais krievs skaļi lasīja ielu nosaukumus, veikalu izkārtnes un reklāmas.. Un gar logu traucās neskaitāmie krusti, iebakstīti pļavu malās, aptinušies ar plīvojošām, krāsainām lentītēm.