Naglu plaukstā. Ietriecu..Asinis.. Ieplūst tās līniju smalkajos labirintos.. Sūrst.. Savelku plaukstu dūrītē. Un sajūtu cukura garšu mutē...Paveros debesīs... Un smaidu. Asarām acīs..Sniega pārslas seju glāsta .. Un zem manis asinis sniegā. Labi būs. Tas nekas, ka dziļi. Ziemā sadzīs. Varbūt salā vislabāk dzīst. Es ieskriešu siltumā..vēlāk.. Tagad tikai nedaudz te... zem tūkstošiem atvērto spīdošo logu. Zem debesu jumtu korēm... Sniegā ieguļos. Lēnām..Aizveru acis. Saldējošas tirpas. Plaukstā karsts kamols. Bet vēl tikai nedaudz. Vēl tikai nedaudz te. Vienalga, ka sūrst.. Neredzami sūrst. Ir tumšs. Siltumā..gaismā..vēlāk.. koka stumbram ar plaukstām piekļaušos. Un nesāpēs vairs. Vairs nē...