Kad man bija apmēram 13 gadu, braucot autobusā uz Daugavpili, kurā notika kaut kāds pasākums saistībā ar dejošanu, iepazinos ar Sintiju. Jautra meitene no Zīlāniem, kurai mugurā bija spilgti oranžas bikses un zaļš, plats džemperis ar kādu no Slipknot sastāvā esošā maskētā kunga attēlu. Mati Sintijai bija zilā krāsā. Viņa ienīda Prāta Vētru un mīlēja mētāties pret sienu ar guošu maisiņiem.
Pēc brauciena pāris reizes tikāmies. Klaiņojām pa Jēkabpili naktīs, ierasts, gar mūku klosteri. Bijām arī laikam kopā dažos pasākumos. Pēc tam mūsu sakari pārtrūka. Kad parādījās oranžais portāls, meklēju viņu tur. Bet nesekmīgi - dīvaini, bet nezināju, kāds viņai uzvārds...
Pirms pāris dienām, kad makā bija palikuši tikai daži lati, bet vēl bija jāiztiek līdz nedēļas beigām, devos uz jauno, pie dzīvokļa esošo Galeriju Rīga un domāju, ko lai pēc iespējas lētāku un barojošāku lai nu nopērk..
Paķēru sevis izvēlēto produktu un daudz nedomājot, devos uz kasi. Rindas visur bija vienādas, bet domāju, ka jāiet uz pašu pēdējo. Nostājos rindā un gaidīju. Manu skatienu piesaistīja kasiere. Viņai bija blondi mati, ļoti gaiša, maiga seja, gari, slaidi pirksti, gredzens ar actiņu un katram pircējam viņa smalkā balsī pasaka ierasto "Labdien!". Sapratu, kā tā ir viņa. Sintija. Pilnīgi savādāka, bet tomēr tā pati. Nenoliegšu, nav patīkami redzēt daudzus gadus nesatiktu cilvēku Rimi, sēžot aiz kases, tomēr tas ir daudz patīkamāk, nekā redzēt solabiedreni no fizikas stundām, stāvot uz ielas.
Domāju, ka viņa mani neatpazīs. Tomēr gaidīju, kad viņa paskatīsies manā sejā, ja nu tomēr... Un jā, sakot "Labdien!" uz "b" burta, kaut kas viņas balsī tā savādi noraustijās, bet varbūt man tikai tā likās. Viņa nolaida acis, izdeva man atlikumu, nosaucot tā summu. Un teica nākamajam pircējam "Labdien!". Es paspēju iedomāties vien par konveijeru un savu, iespējams, gļēvulību, stulbumu vai vēl sazin ko. Liku produktu somā un skatījos viņā. Domāju par to, kas ar viņu noticis šo sešu gadu laikā un kāpēc viņa ir šeit. Un aizgāju prom.

Nezinu, kopš kura laika esmu sākusi šeit rakstīt ko šādu. Sakritības taču ir ikdiena. Vismaz man. Bet vienu gan zinu. Tuvākajā laikā man jāaiziet un "Labdien" vietā jāatbild "Čau, Sintij.."