|
||||
|
Poll #936 par laimi Open to: All, results viewable to: All Vai tu bieži jūties laimīgs ? |
||||
|
|
|
||||
|
žēl ka apjausma par laimes brīdi nāk tik lēni, žēl ka savu laimi ar citiem nevar dalīt, žēl ka nevar atzīties, jo prāts zin, ka nebūs labi, žēl ka laime nāk tik reti. |
||||
|
|
|
||||
|
Vēl tikai nedeļa palikusi, tad brīvlaiks. Būsim brīvi kā putni debesīs. It kā jau lielum lielie prieki, bet nez kāpēc pat negribās smaidīt. Visu laiku visticamāk nāksies pavadīt mājās, blenzt 4 sienās un neko, pilnīgi neko, nedarīt. Varbūt laiks kaut ko mainīt ? |
||||
|
|
|
||||
|
Māsa - vācijā, Mammīte at fāteri ciemos, bratāns - kaut kur, nezin kur, bet es viena kā pirksts mājās. Ak dievs! es pat apraudājos - palika sevis žēl. |
||||
|
|
|
||||
| es ieritinos zem segas, paņemu rokās krūzīti, kurā ir tēja ar pienu, tā lēnām to malkoju un domāju... "Kārtējais piektdienas vakars,... un es joprojām viena pati, un joprojām tā vientulīgi sēžu mājās piektdienas vakarā." Un lai gan domās nēesmu šeit, es gribētu lai man par viņu būtu vienalga, gribētu lai patiešām viss būtu nodzisis, un lai tur nekas vairs nebūtu palicis no pērnā gada. Gribētu tā objektīvi vērtēt meitenes, kas ap viņu kā bites uz medu ložņā, un gribētu ironiski smieties par to kas palicis vecajā gadā. | ||||
|
|
|
||||
| ka sssk8 video man tik ljoti bremzē. | ||||
|
|
|
||||
|
Pagājusi vai varbūt tomēr nē? Šī lietainā diena, tik skumjās noskaņās, kad kokiem lapas birst, un kāds mirst. Kad debesis ir baltas, mākoņu nav, tik auksti paliek ap sirdi, tāda nelāga jušana. Dzīvot vakardiens iespaidos un nezināt, kad paies rītdiena, zināt, ka rīt gaidāms viss tas pats, bet ja es nomirtu no rīta, vairs nebūtu nekā no vecā, nav atmiņu, jo mana dzīve tik vienmuļa. Būt tālredzīgam vai dzīvot šodienai - visu nevar! Bet vēlāk būs vienlaga, jo par vēlu būs mainīt. Kādēļ kaut ko darīt? |
||||
|
|
|
||||
|
... un atkal viss pa vecam! it kā nekas jau nebūtu noticis, it kā nebūtu bijusi īpaša, it kā tas brīdis nebūtu noticis... - joprojām draugi. |
||||
|
|
|
||||
| Viņam pieskaroties gandrīz apdedzinājos. Varbūt viņš man par kasrtu, par lēnu, par... | ||||
|
|
|
||||
| 4 gadi,... cik daudz esmu mainījusies to laikā, pat vēl pagājušā gadā neuzdrošinātos to, ko uzdrošinos tagad. pastāvēt par sevi, par savu atšķirību, par viedokli, par labsajūtu, bet tas jau vairs neko nemaina - tie 4 gadi ir pagājuši un konduktore man prasa :"kas tā par mazo meitenīti?" un tad skaidrojoties saki, lai pievērš uzmanību personas kodam un tam cik tad tev īstenībā sanāk to gadu. | ||||
|
|
|
||||
| atmiņas - cik patīkami tajās kavēties un nedzīvot uz priekšu. | ||||
|
|
|
||||||
| Nez kāpēc es vakar sajutos īpaša, un šodien pat strīdi mani nesatrauc. | ||||||
|
|
|
||||
|
Skolotāji mani mīl, ko vēl var dzīvē vēlēties. (protams sk. Slītere ir izņēmums) |
||||
|
|
2 (20.0%)