Manā dzīvē nekas nav mainījies, joprojām nīkstu bezdarbībā, meklēju ko darīt. Valentīna diena tuvojās, atkal kārtējais bezcerīgais tuss skolā, kopš tās reizes, kad manas draudzenes nokļuva skolotāju ielenkumā, tusi man šķiet vēl bezcerīgāki kā līdz šim. Nafig nedrīkst draugus vest, man daudz draugu, ko es tur ar 1 darītu. Valentīna diena vispār nav nekas pozitīvs, neatceros kādu gadu, kad nebūtu kaut ko stulbu šajā "svētajā" dienā izdarījusi, kaut kas pretīgs, mīlnieki var mīlēt katru dienu, nafig viņiem vajag kaut ko "īpashu"? Vnk sux ! Riebjās taa diena kā tāda. Valentīndienas pasts - veel viena stulba lieta ! Neko vairaak par "Novēlu tev atrast īsto, vienīgo/tavu Valentīnu!" pa tādu pastu nenosūtīsi , mīlestībā jāatzīstas acīs skatoties, vienk sux anonīmās vēstules un vēl vairāk kaut kādi pretīgi apsvaikumi jeb "atzīšanās mīlestībā"!
P.S. ar nedaudz pesimistisku jeb reālistisku noskaņu
|