|
Es laikam tiešām nēesmu dzimusi dejošanai, vismaz man šķiet, ka tādas lietas man padodās ļoti slikti, nu nav tas īstais veids kā atstāt labu iespaidu. Un vēl es esmu visīstākā zaķpastala, baidos no visa un visur. Kādēļ jāiet uz diskotēkām, lai stāvētu malā, jo arī citi baidās ko pasākt, un tēlot (kaut ko) man kaut kā negribās, man tas šķiet zemiski un nepieņemami dejot ar visiem pēc kārtas, ja tevi neviens nelūdz. Arī dejot ar tiem ar kuriem ir dejojusi mana draudzene, man šķiet nepieņemami, bet acīmredzot viņa ir citādāka. Tādas iekšējas dusmas uz viņu vai varbūt skaudība,... diez vai. Labi, ka man tagad nav drauga, citādi es plēstu viņu, ne sevi.
|