Visi man apkārt tik totāli nodevēji! Viens cilvēks - viņš man reāli dirš uz galvas un pēc tam vēl zvana un prasa mājasdarbus - es apzinos to, cik viņš ir nožēlojams, bet da vienalga sāp!
Vēl mana ģimene - it kā tie kuriem pret mani vajadzētu būt baigi mīļiem un saprotošiem, bet es šamajiem uztaisu ēst - mutere sāk uz mani kliegt un pēc tam kad šaj tā pat arī atbildu, viņa sāk kliegt par to, ka es uz viņu kliedzot. Pēc aicinājuma ēst pilnīgi nekādas reakcijas. Es saprotu, ka viņi mani neciena, bet varbūt var izlikties. Pēc ta vēl bratāns mani brutālā veidā nodzen no kompja, kaut pašam rokās manis gatavotā pārtika.
Nu esmu es nolādēta un manai dzīvei nav jēgas! Nav draugu, nav atbalsta, nav nekā, vienk. nekā nav! pilnīgi nekā nav !
|