Atklāju, ka man riebjas veci cilvēki. Man viņu ir žēl, žēl, ka viņi ir veci un krunkaini.
Sapratu, ka dziļi sirdī esmu smalka aprēķinātāja, var jau būt, ka tādā veidā sev glaimoju. Mans dzīves mērķis ir NAUDA, ticu, ka tas nebūt nav labi, bet jāatzīst, ka esmu ļoti alkatīga, un tāpēc nevaru ļaut, lai manā dzīvē mani virza jūtas (žēlums, mīlestība). Ļoti ceru, ka es sasniegšu dzīvē to, ko tik ļoti vēlos, bet ja nē, tad es pašnāvību uztaisīšu ātrāk, ka 50 gadu vecumā. Ceru man pietiks drosmes aizsūtīt sevi uz labākiem medību laukiem, jo es negribu būt nabags, un vēl vairāk es negribu palikt veca un krunkaina.
|