promise · me

diivaini, paaraak diivaini tas viss ir..man nevajag, bet tad, kad nav taa kaa nedaudz jau vajag...gribu atmest ar roku visam un panjemt to kas man nekad nebuus..varbuut arii nemaz nevajag...gribu buut taada kaada neesmu...esmu savas dziives mauka, jo draazhu pati sevi kaa vien iespeejams...lai saap man pie dirsas, jo dziive mani nezheelos un pati arii ne...
paskatiijos kaa pagaatne ir izkropljojusi beerna dveeseli.. saapiigi, bet neceljas roka ko dariit, jo taapat man nebuus speeka ko dariit, tik sasildiishu un palaidiishu lai iet...

beerna sirds ir tik vaaja...

nedzimushaa dveeseliitee maajo tik daudz, bet taa arii aizlido, jo neviens jau neljauj tai lidot ar spaarniem, kad dziive jau pusceljaaa...

laiks apstaajaas uz mirkli, jo man nebija speeka sev pasahai to atziit..jaa, varbuut nevajdzeeja to visu...bet esmu laimiiga, ka tas tomeeer taa notika..nejautaajiet kas, jo tas taapat paliks tikai man...man atminjaa iestreedzis uz muuzhu...