Es nekur neiederos, un nesaprotu , kas ar mani ir ne tā?!
pati sev patīku,
citiem izdabāt neizdabāju,
interešu man ir daudz,
esmu šauāslīgi laba, pret tiem , kuriem ir izdevies kļūt par maniem draugiem,
,bet draugu man ir (gandrīz vai nulle)
ar mani ir viegli vis-ko sarunāat, impulsīva,
man ir ideāla humorizjūta,
man patīk dejot - un tālu klejot,
esmu -Riktīgi - uzticama,
ar mani var doties kaut uz zemes malu, man būs padomāts gandrīz par visu,
ar mani ir diezgan droši, jo esmu gatava aizstāvēt savu draugu, pat pārāk neapdomāti, un pārgalvīgi - par sevi nedomājot,
man netīk sēdēt uz vietas neko nedarot, tāpēc rūpējos par domu veicināšanu,

Bet ar mani sadraudzēties ir gandrīz vai neies'pējami, jo ar nepazīstamajiem ir tā -
Vai nu uzreiz ir ideāls kontakts, un jūtos brīva,
Vai otrs un visbiežākais ir -
kad es nerunāju neko lieku, klusi klausos, skatos, vēroju, neko nesaku, neko nesaku, neko nesaku, ak'Dievs!, baidos pateikt ko muļķīgu, baidos neiederēties, baidos, ka mani nepienems,

Lai gan neko nedaru lietas labā lai tas notiktu, ir grūti,
egoisms izpaužas arī šeit - apstāklī, kad es - nevis pati mēģinu uzsākt sarunu, bet gaidu , kad kāds cits gribēs pūlēties lai ar mani sadraudzētos, Bet kam gan tas ir vajadzīgs?

Vēl viens apstāklis pierādās, tāds, ka man vieglāk sadraudzēties ar cilvēkiem, kuri ir tādā pašā situācijā kā es - nepazīstot viens otru,

Tāpēc secināju, ka iepazīties, vai iegūt draugus, jau esošā draugu lokā, kurā visi jau savā starpā viens otru labi zin, ir reti iespējams,
Vai arī ja te piepildās pirmais punkts - uzreiz ja tieku pieņemta, iesaistīta sarunās, un man viegli atvērties lai parādītu kāda esmjuu!
Jo es esmu forša! :)


VAI TIEŠĀM ES NEVARĒŠU DABŪT NORMĀLUS JAUNUS DRAUGUS, KAUT VIENU (man pietiktu)?

drošvien jāgaida, pārvākšanās, vai studiju laiki, vai ~~

Tātad--->
esmu egoiste
esmu rupji atklāta
esmu paškritiska
esmu sevis nicinoša
esmu sevis mīloša
esmu uzbāzīga
esmu noslēgta
esmu pārlieku runīga
esmu kautrīga
esmu nerunīga
esmu sportiska
esmu depresīva
esmu mierīga
esmu izglītota
esmu muļķe
esmu tikai sava
esmu vienpate
esmu sabiedriska
esmu agresīva
esmu pārliekus pilna ar visu to , ko dēļ citiem turu sevī, kaut gan tas ir tikai dēļ manis, bet tas vienu dienu ies vaļā ..un būs par traku,... par daudz uzreiz, nebūs labi - būs nelaime...bet es nepiesaucu, es izsakos

"No šodienas!"
(ierasta frāze, bet ar spēku)
(pārāk ierasta frāze)
(viena no ierastākajām -dzirdētajām)
(viena no )

Kapēc es par to vēl vispār domāju, vo tas ir tas par ko es brīnos, ja reiz cenšos tikt no tā visa vaļā un iet uz priekšu?!
Bet gan jau, jo viss tālāk notiekošais pats par to parūpēsies, un jau jūtu, ka nāksies atkal biš iegrimt pārdomās. Bet nejau uz ilgu laiku!, tikai tā ...vienu dienu tā riktīgi nodoties sevis izzināšanai un tālāko soļu likšanai! :)
Man ir daudz par ko lauzties.. sekojoši - doma ir par pārāk pretēju domu gājienu, kad nevar pieņemt vienu ilgstošam laikam, vislabākajā gadījumā uz visu turpmāko dzīvi. Tās pretrunas padarīs mani traku!

Šodien kārtējo reizi apsvēru domu, ka vajadzētu sākt briest par nodarbēm ārpusskolas...tas ko vēlos darīt.. un vai tas maz iespējams. Bet galvenais ko īsti es gribētu darīt!

man ir divi elki (konkrētai lietai), bet secināju, ka tik un tā no sava lielākā kompleksa netikšu vaļā pati tikai saviem spēkiem vien!..
Vai nu ar mani būtu jānotiek kaut kam pamatīgam, klikšķim, graujošam notikumam, pēc kura es secinātu, ka tas ir niks un jābauda dzīve..Vai arī to būtu man jāpasaka , varbūt netiešiem vārdiem, bet pilnīgi saprootami, kādam kurš man būtu ļoti nozīmīgs!

Tātad...lai nu kā, šis kompleks pazudīs...līdz ar āris tuvākajiem gadiem! amen

Vienu dienu, kad televīzijā redzēju pāraidi pa Tv1, kurā tika pieminēti kapu svētki utt. , man sagribējās šo laiku un sajūtas, salto dienu, un šogad no sirds vēlos aiziet uz kādu dievkalpojumu. Daž'brīd nevaru izturēt, ka tuvumā nav nevienas normālas baznīcas, kurā pakavēt laiku un atbrīvoties no nevajadzīgā..

Par daudz te jau esmu saraxtījusi,
Rīt uz darba pārrrunām!

nez vai šonakt atkal uzmodīšos ap 5:35, naktī...kā pēdējās divas iepriekš?! :)..tad jau manīs!

kapēc, beidzot kad esmu brīva, un pāris naktis pavadu bez vecākiem, nekas jautrs nenotiek? :D
kā jau vienmēr.. . labākā reize ko šādi atceros, bija kad biju viena, - gatavoju ēst un tad visu noriju..
cerība ir lieta, kas man dažkārt neīstenojas.. :D

Citāti , kas man patika::

"jĀ jāvelk ir, jāvelk ir kaut kas , nevilkt nedrīkst!"
"galvenais jādzivo ar smaidu uz sejas"
"ar kļošām nevaig braukt, savādāk smilšpapīrs viņas apēdīs, dēlis kož"
"kā jau Amerikāņi saka - "safety first! " "
"...būs vēl"

Noteikti būs vēl!!

Filma ko vakar noskatījos arī man lika piedomāt, domāt, un pārdomāt! :)

es jūtos, jā - ..es jūtos labi! ;)

tūliņ tūliņ, kamēr gaidu, -filma atvilkās, soma sašuvās, gulta sakārtojās, utt..
ceru drīz, pavisam drīz -beidzot māsa būs gatava!
visa diena samērā -patukša.
Kristīne uz nedēļu prom, tā ka varēs pabūt divvientļībā ar sevi, vai arī pavadīt laiku ar citeim draugiem.
Man divas free off days no vecākiem, viņi kaut kur aiztesīs uz pāris dienām, bet kā lai no māsas šajās dienās tiek vaļā?, sarežģīti, un šķiet neizdosies.
esmu gatava.... , jau sen kā sēžu saģērbusies, sataisījusies, cik slinkums mans ļauj.. un
tūliņ tūliņ, kamēr gaidu, - ....

Līst, Līst, Līst....

viss..vācu savas pekeles!! un off... far far away from this place! ... nu labi, nebija tik traki.
Bet laime pārņems mani tikai pirmdien vakarā, jo tā vēl skaitīsies mana pēdējā darba diena, ja reiz strādāju līdz augustam.
Bet tad man nevajadzēs braukt uz šejieni, bet gan apsekot vienu pilsētu..
a, moš dēļ skolas, prakses papīriem vajadzēs gan braukt atpakaļ...o, stulbums,ka šodien viņus nepaķēru līdz.

areviderčē, ja vaig --
Esmu forša Biznesa meiča!!

Dulli vicinu matu skrulli
ārprāts!, :)))
šodein tā kā vajadzētu būt manai pēdējajai darba dienai šovasar šajā ofisā! vismaz I hope so..
Bet ir plāni strādāt atkal augustā, tikai pavisam citi pienākumi, cita rīcība ut..
Jopcik bumbiņ pidirallā, gribu šašliku o'jā! (tikai nav kur cept)
Un no šodienas sāku visu uz labo!

Bija doma uz "zvērā" braukt, bet pārdomāju un ap 11:00...par to paziņošu Kristīnei, domāju viņa arī nebēdāsies..
Pietam kāda citiem starpība, esmu tur vai ne-e, no mansi nekas nemainās, bet pati beidzot atpūtīšos.
Bet godīgi, tad gribētu, lai kāds būtu gribējis, lai es braucu, un interesējies, nu ja ne, tad ne ..tas tikai pierāda manu jauno teoriju..

Esmu pusmodusies, un man glāze rādās puspilna! :) ;)




p.s.(ja būs sliktas ziņas, tad miršu, čavā, bet tā esmu spēcīga, un gatava cīnīties! nākamned. viss izšķirsies)

Man nedod meiru tas, ka nevaru apvaldīt ēst kāri, darbā, gribu ātrāk norīt līdzpaņemtās pustdienas, bet apzinos ,ka ar tām man būs jāizdzīvo līdz 17:00, -vēl septiņas stundas.
Tas it kā rūda raksturu, bet man sekojoši pēctam rodas'tāda situācija, kuras spilgts piemērs bija vakardiena-
Pa ceļam uz mājām ieeju veikalā, lielajā ēstgribā, sapērkos pārāk daudz visa kā un lielos kvantumos, mājās aiz izsalkuma to visu , pietam milzīgā steigā, noriju, tad vēl un vēl, un vēl.
Tad jau klāt ir vecāki - un vakariņas, kuras devu es arī nesamazinu, lai gan tikko esmu neķītri pierijusies, Un tad vēl pa virsu, nevarēdama vienkāŗsi sēdēt pie tv, sāku gremot kartupeļu čipsveidīgo izstrādājumu, mm, jā pēctam nezin kur likties, jo ir nelaba dūša un būtu gatava laist pār lūpu, = tā rodas tās slimības, kad meitenes sāk atvemt tikko apēsto! Nu kā tad lai šādu domu neapsver, ja pēc tādas ēšanas, tas viss šķiet bijis bezjēdzīgi un sāk mākt nožēla?!, pie apziņas - kur tas viss ēdiens nosēdīsies?..

Lai vai kā, mājās tagad sanāk pavadīt dienā nu ~ 5 min pie datora, darbā 8h,

Manos filmu krājumos ir noliktas sešas filmas, kuras es grasos 3 šoon noskatīties, -
katra pusstundīga, dokumentālā filma.
Vēl tad citai dienai paliks filma par bermudas trijstūri.
Vārdsakot ir ir ko skatīties, nav nav tā laika.

Vakar biju aizgājusi līdz Prasmei, tur nebija tas ko vaig, līdz ar šo gājienu - satikos ar draudzeni, kas izvērtās par visas dienas pavadīšanu, - vispirms kārtīgi sapērkoties našķus, un fūdu līdz rīklei, tad vačojām kaut kādu "break up (like americans)" nu pieņemsim ka tā sauca, precīzi vairs nepateikšu.

Filmai ne vainas.

es te par kino, utt :)

ačumeķ cik man man man man garlaicīgi!

Un tagad dzeru automāta kafiju, labi gan, ka neietoju cukuru, jo citādi justos apkrāpta, mazo cukura maisiņu tur vairs nebija.

Ja godīgi, tad šķiet esmu šodien visu, kas man bija jāizdara izdarījusi..forši!! :)

arivabamba!

Šodiena sākās ar Rīgas laboratoriju apmeklēšanu, un jūtos pacilāti, jo pārbaudes bija labas.
Tagad back to work!

Vēlāk pačalošu vēl, jo ciba mani mierina :)

Nu tā, tagad esmu paveikusi visu to, kas bija no manis prasīts. Bet priekšniece vēl nav ieradusies, tā ka es nezinu, kas man jādara tālāk, un ir kāds mirklis bezjēdzīgas laika nosišanas, kuru es 99% gribētu pavadīt daudz lietderīgāk!
Piemēram sākot ar to, ka es ietu nopirkt savai foršajai draudzenei dāvanu!
Un vēl man jāpagūst aizbraukt uz mājām līdz 18:00, lai var apmeklēt , (beidzot), dermatoloģi, pēc kuras nu jau manas sejas nelegālie īrnieki brēc!

Ārprāts!

Vienkārši - Gribu pabūt pilnīgi viena!
(izraudāties, pārdomāt visu, nostiprināt savus principus un sajēgu, domāt, domāt- tik pašsaprotamai un visur pieejamai lietai kā domāšana, es nekādi nevaru atvēlēt laika, - vai nu esmu pārāk nogurusi un aizmiegu, aizņemta, vai strādāju, nevaru ciest šādus apstākļus)

Ir varbūtība, ka mainīsies šonedēļas rutīna. Tad jau manīs, kad paies šodiena un visi ar to saistītie notikumi.

Tik daudz ko gribu paveikt, ka beigu beigās neizdaru pilnīgi neko!, kur pazūd laiks?!

...un Baltic Beach P. arī man lika aizdomāties, par ko gribētu padomāt, kad uzradīsies laiks domāšanai!

Vēl man palikušas - 6 darba dienas, neieskaitot šo
tobiš --> 48 stundas, 2880 minūtes, 172800 sekundes
affigeķ
ja varētu 31 neiet uz darbu, tad man šķistu ka dzīve ir skaistāka :)

Vo banā, šodien uz Liepāju!
man patīk nokrauties ar somām, guļammaisiem un krāmiem, ..tā ir lieta, kuras dēļ
pat kreisā diena var manīt savu vaigu - piemēram šoreiz dibenvaigu- Un man uzsmaidīt!

Vakar secināju , ka augusta otrā nedēļa, būs piesātināta ar svētkiem,
sākot ar tuvu cilvēku dzimšanas dienām, līdz tālāku, un beigsies ar Starptautisko kreiļroču dienu -tobiš 13. augustu! :)

Kāda .#. pēc es aizmirsu mājās degunpilienus?, ja esmu nokauta un slima kā aizvakardienas piens, ar nogājušu terminņu.

pagaidām pietiks

Domāju esmu pelnījusi, tapēc darbu beigšu bez 15 četros, aiziešu pēc karstas kafijas tases, savākšu mantas un nesteidzīgi pavadīšu 10 minūšu vienatnes momentu darba virtuvē, apēdot vienu,jāuzsver-šokolādes, konfekti, tad
piekārtošu matus sabužiunot tos nevīžīgā jauneklīgā juceklī, uzziedīšu higiēnisko lūpu krāsu uz savām trauslajām lūpām, mēģināšu, skatoties uz savu nolāpīto spoguļattēlu, sev ieskaidrot, ka esmu daiļa, izsliešos savā cēlajā stājā, un tad neuzvienu neskatoties traukšos garām cilvēkiem, kā neredzama dvesma!
Izbaudīšu to prieku par sevi patīksmināties, ejot uz staciju tieši pret spoguļ sienu, lai tūkstošreiz redzētu kā es pārvietojos tiši sev pretī un kā mati manā ātrajā gaitā plīvo aiz manis.

Kapēc es kautrējos, no tā, ko apkārt esošie par mani domās, par manu izskatu utt.
Ja reiz patiesībā - Neviens pat nau ievērojis, ka atrodos līdzās?!

noslieces..jā -uz laika izšķiešanu , jo nestrādāju, bet gvelžu savas tūļītējās domas, tās iepriekš neapstrādājot, un neizvelkot liekos teikumus,
ai, tas mani nemaz neuztrauc, jo tāpat pēdējā laikā, mani neviens neuzklausa, un nav kam izteikt savas sajūtas, ..

Mājup ceļā, jādodas iepirkt paika rītdienas braucienam uz Balto Pieču pārtiju, jutīšos kā pasākuma jubilāre! :)

man vēl atlikušas - 8 darba dienas, jebšu 64 stundas, 3840 minūtes, 230400 sekundes, lai teiktu - haleluja!

divas dienas biju slima, gulēju gultā, svīdu - visai kārdinošs skats! :))
nu un rīt atkal uz darbu, nesaku, ka esmu izveseļojusies, bet jūtos labāk, un kā tad citādi man vajadzētu teikt?! - ja reiz uz Liepāju piektdien jābrauc?,
Kaut man tiešām būtu labi, un es izveseļotos - tā
paīstam līdz piektdienai!...mm

es gribu justies kā enģelis! ;), dziesma labā :*
dejot -tas ir mans dzīves prieks!! , dziedāt arī, bet smieties mīļākais! :D