Kapēc es par to vēl vispār domāju, vo tas ir tas par ko es brīnos, ja reiz cenšos tikt no tā visa vaļā un iet uz priekšu?!
Bet gan jau, jo viss tālāk notiekošais pats par to parūpēsies, un jau jūtu, ka nāksies atkal biš iegrimt pārdomās. Bet nejau uz ilgu laiku!, tikai tā ...vienu dienu tā riktīgi nodoties sevis izzināšanai un tālāko soļu likšanai! :)
Man ir daudz par ko lauzties.. sekojoši - doma ir par pārāk pretēju domu gājienu, kad nevar pieņemt vienu ilgstošam laikam, vislabākajā gadījumā uz visu turpmāko dzīvi. Tās pretrunas padarīs mani traku!

Šodien kārtējo reizi apsvēru domu, ka vajadzētu sākt briest par nodarbēm ārpusskolas...tas ko vēlos darīt.. un vai tas maz iespējams. Bet galvenais ko īsti es gribētu darīt!

man ir divi elki (konkrētai lietai), bet secināju, ka tik un tā no sava lielākā kompleksa netikšu vaļā pati tikai saviem spēkiem vien!..
Vai nu ar mani būtu jānotiek kaut kam pamatīgam, klikšķim, graujošam notikumam, pēc kura es secinātu, ka tas ir niks un jābauda dzīve..Vai arī to būtu man jāpasaka , varbūt netiešiem vārdiem, bet pilnīgi saprootami, kādam kurš man būtu ļoti nozīmīgs!

Tātad...lai nu kā, šis kompleks pazudīs...līdz ar āris tuvākajiem gadiem! amen

Vienu dienu, kad televīzijā redzēju pāraidi pa Tv1, kurā tika pieminēti kapu svētki utt. , man sagribējās šo laiku un sajūtas, salto dienu, un šogad no sirds vēlos aiziet uz kādu dievkalpojumu. Daž'brīd nevaru izturēt, ka tuvumā nav nevienas normālas baznīcas, kurā pakavēt laiku un atbrīvoties no nevajadzīgā..

Par daudz te jau esmu saraxtījusi,
Rīt uz darba pārrrunām!

nez vai šonakt atkal uzmodīšos ap 5:35, naktī...kā pēdējās divas iepriekš?! :)..tad jau manīs!