Zem bieziem egļu zariem
Mazs vāverēns nu snauž
Pēc čakliem dienas darbiem
Tam atpūsties nu ļauts

Aust saule lēni, lēni
Un mežu ieskauj miers
Vien gurdi čaukst zem kājām
Tas baltais ziemas sniegs

Tur soļo tētiņš knaši
Šai meža dziļumā
Pēc Ziemassvētku eglītes
Ar skujām mirdzošām

Tā rotāta tiks koši
Un godāsim mēs to
Ikkatrs savā meldiņā
Pa dziesmai nodziedot

Un nu ir klāt šis brīdis
Kad kopā esam mēs
Kad eglītē deg spoži
brīnum-svecītes

Tā ir tā pati eglīte
Kur vāverēns reiz snauda
Un sūta mums tas sveicienus
No sava svētku galda!

(autors - Anete P.)