Tālāk turpinu stāstīt..
1.
Tātad, vakar biju pie omas uz dz. d. Gāja šā un tā. Pieēdos, satiku savu kolosālo brālēnu Markusu, pārāk foršs, lai tam ticētu.
2.
Šodien, nenormāli bezjēdzīga diena, pēdējā brīvdiena, rīt jāsāk strādāt,uzdzen mazu depresiju, noskaņojums zem 0, izskats zem zem nulles, kritiski, skatījums uz dzīvi - lieki būs kaut ko bilst.
ēdu kādus 98% no šodienas, jēga tam līdzinās 3%.
3. Neko nesaņēmos šodien darīt.
4. Šodien pazuda elektrība uz kādām 20-30 min. Nekritu panikā, laikam neesmu tik ļoti atkarīga no visiem šiem tehniskajiem izstrādājumiem, ja neņem vērā, ka biš sapīku, ne tv, ne dators, ne mūzikas centrs, ne rādio, ne ledusskapis, ne veļasmašīna (tik tikko palaistā), ne pulkstenis (strādā tikai pieslēgts elektrībai), ne lampas, nekas nestrādāja!
Ir, ir - es jutu cik ļoti esam pie tā visa pieraduši.
5. Atvilku filmas, skatījos.
6. Bonuss, ka man ir mūzika arī kad nav elektrība, bet šodien neprasījās, -lasīju grāmatu tās pāris minūtes.
7. BIju ieplānojusi braukt uz Rīgu, šis tas ir nepieciešams, neaizbraucu, nevarēju sev iestāstīt, ka tas šis tas - r vajadzīgs! Un drīzumā nebūs normāla, šāda izdevība. Prāts pretojas domai, ka būs jāstrādā.
8. Vispār eh.